Kas ir komposts?

Kompostēšana ir bioloģisks organiskās vielas noārdīšanas process, kas notiek skābekļa klātbūtnē un kurā veidojas pēc struktūras augsnes humusam līdzīgs bioloģiski aktīvs materiāls.

C6H12O2 + O2 -> CO2 + H2O = jauna biomasa

Nosacījumi kvalitatīvam komposta veidošanās procesam

  • Pietiekams mitruma daudzums
  • Celulozi noārdošiem mikroorganismiem ir nepieciešams gaiss
  • Pareiza oglekļa (C )un slāpekļa ( N) attiecība
  • Temperatūra virs 18 grādiem         

 Visu minēto nosacījumu līdzsvaru kvalitatīva komposta veidošanai nodrošina Zviedrijas kompānijas Joraform AB komposta tvertnes dabisko pārtikas un dārza atkritumu pārstrādei.

Ko var kompostēt JORA komposta tvertnēs?

  • Ēdiena atliekas
  • Gaļa ar kauliem
  • Zivis
  • Vēžveidīgie
  • Dārzeņi
  • Augļi
  • Olu čaumalas
  • Maize un maizes izstrādājumi
  • Kafijas biezumi un kafijas papīra filtri
  • Tējas biezumi
  • Papīra dvieļi, salvetes, olu kastes (vēlams bezkrāsainus, bez tipogrāfijas uzdrukām)
  • Mazo mājdzīvnieku (kāmīšu, jūrascūciņu) pakaiši
  • Dārza atkritumi (nezāles, novītušas puķes)
  • Putekļusūcēja saslaukas

Kas NAV piemērots kompostēšanai JORA komposta tvertnēs?

  • Dažādi šķidrumi (zupa, sula, piens, utml.)
  • Cigarešu izsmēķi, tabaka
  • Košļājamā gumija
  • Folija un citi metāli
  • Gumijas izstrādājumi
  • Kaķu smiltis
  • Putekļusūcēja maisiņi
  • Aploksnes, avīzes un citi apdrukāti materiāli
  • Jebkādi plastmasas izstrādājumi
  • Vakuuma iepakojumi (no sulas, piena produktiem)
  • Līmplēve
  • Krāsots vai impregnēts koks
  • Maisaudekls
  • Pelni, krīts, zeme

Kāpēc būtu jākompostē?

Komposts uzlabo augsni un uzlabo augu attīstību visā to dzīves ciklā. Kompostēšanai ir divas priekšrocības– pirmkārt, iespējams atbrīvoties no apmēram 40% atkritumu spaiņa satura un, otrkārt, iegūt ļoti labu un ekoloģiski tīru mēslojumu mazdārziņam vai zālājam. Kompostēšanas process ir vienkāršs, turklāt, pārstrādājot daļu no mājsaimniecības atkritumiem un izmantojot tos atkārtoti, tie nenonāk lielajās izgāztuvēs. Komposts ir vislabākais līdzeklis augsnes ielabošanai un to var izmantot ķīmisko līdzekļu vietā.

Kompostu var izmantot:

  • apzaļumošanai;
  • sporta laukumu segumu ierīkošanai;
  • nogāžu un uzbērumu nostiprināšanai;
  • lauksaimniecības un meža kultūru mēslošanai;
  • piesārņotu un degradētu augšņu atveseļošanai;
  • sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijai;
  • istabas augu substrāta gatavošanai

Bagātinot augsni ar kompostu augi kļūst mazāk uzņēmīgi pret sakņu puvi un citām sēnīšu slimībām, jo kompostēšanās procesā sevišķi aktīvi veidojas antibiotiskās vielas.

Šobrīd Latvijā nepastāv precīza sadzīves atkritumu uzskaites sistēma.

Ir aprēķināts, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada ~ 6 kg atkritumu, mēneša laikā 31 kg, bet gadā mēs katrs radām 377 kg atkritumu! Apmēram 20 % no visa apjoma sastāda dabiskie atkritumi. Tiek rēķināts, ka ik gadu Latvijā no jauna tiek uzkrāts apmēram 600-700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kurām apmēram 2/3 daļas ir mājsaimniecības atkritumi un 1/3 daļa ir iestāžu un uzņēmumu atkritumi.

Kompostējot dabiskos atkritumus JORA komposta tvertnēs viens cilvēks atkritumu daudzumu gadā varētu samazināt par 15%!

Smago metālu klātbūtne kompostā?

Zviedrijā (Familjebostäder, Siriusgatan in Göteborg) veiktās analīzes par komposta sastāvu pierāda, ka smago metālu klātbūtne ir niecīga un atbilst visām normām:

Metāls 

Komposta rezultāts 

Ierobežojumi un prasības mg/kg

 

Mg/kg

*EU mēslojumiem 

** LV 

***EU bioloģiskām saimniecībām

Cinks         

Zn

32

< 300

1500

200

Svins         

Pb

0,58

< 100

150 

45

Niķelis   

Ni

< 2,4

< 50

100  

25

Dzīvsudrabs  

Hg

0,12

< 1

2

0.4

Varš

Cu

12

< 100

600

70

Hroms

Cr

< 2,5

< 100

 

70

Kadmijs

Cd

0,14

< 1

3

0.7

*    Eiropas Savienības prasības augsnes mēslojumiem

**   Latvijas prasības atkritumu pārstrādes rūpnīcām (nav specificētu prasību kompostēšanai)

*** Eiropas Savienības prasības bioloģiskām saimniecībām